Viss sākās tālajā 2017. gada 8. septembrī, kad man Facebook uzrakstīja nepazīstams vīrietis. Pēc teksta varēja secināt, ka mana studiju draudzene Ina darba ballītes laikā esot viņam iedevusi manus kontaktus. Pēc divu nedēļu pārdomām, es tomēr nolēmu viņam atbildēt… Pēc pāris dienu sarakstīšanās 24.09.2017 18.00 bija mūsu pirmais randiņš. Bija silta rudens diena, un es piekritu pastaigai gar jūru. Tā nu viņš ieradās pie manis, Zolitūdē, ar čupačupsu rokās un savā rozā rūtainā kreklā. (Es īdz šim neļauju viņam vairs to vilkt). Tajā brīdī nodomāju - ak jel ! :) Jāatzīst, ka viss bija labi izplānots piknikam - šampanietis, sedziņa, saldumi un suns, kuru viņam bija jāpieskata. Rezultātā randiņš bija izdevies, neņemot vērā pat to, ka kādu daļu laika mums bija jāuztraucas par suni, lai tas nepazūd, un vēl tas briesmīgais krekls…

Viens no skaistākajiem mūsu kopdzīves notikumiem bija 2019. gada 15. maijs, kad Turcijā Pēteris mani bildināja. Tajā vakarā mēs atgriezāmies no garas ekskursijas, bija jutams nogurums, tomēr tiku pierunāta aiziet uz viesnīcas āra terasi pasēdēt. Paņēmuši kokteiļus, devāmies pastaigā gar jūru. Tur bija trīs terases, kuras visas iet perpendikulāri jūrā. Aizgājām uz vienu no tām,un Pēteris, ieraugot, ka tur ir cilvēki, aicināja aiziet uz nākamo. Sagaidījis, ka paliekam divatā, viņš uzdeva to liktenīgo jautājumu. Viss bija skaisti, tieši tā kā tam jābūt.
